fonendoskops
Fonendoskops (biežāk lietots termins latviešu valodā: stetoskops) ir medicīnisks instruments, ko izmanto skaņu, galvenokārt sirds, plaušu, zarnu un asinsvadu darbības skaņu, klausīšanai.
Galvenā nozīme:
Tas palīdz ārstam novērtēt pacienta iekšējo orgānu darbību, noteikt normālas un patoloģiskas skaņas (piemēram, sirds trīces, elpošas skaņas, zarnu motilitāti).
Piemēri lietojumā:
1. Sirds auskulācija:
Piemēram, ārsts ar fonendoskopu klausās sirds sitienus, lai atklātu šķiltavas vai aritmijas pazīmes.
2. Plaušu pārbaude:
Piemēram, ar fonendoskopu var dzirdēt elpošas skaņas – veselās plaušās dzirdama skaidra gaisa plūsma, bet bronhītā vai pneumonijā var būt svilpjošas vai čaukstošas skaņas.
3. Asinsspiediena mērīšana:
Fonendoskopu izmanto kopā ar tonometru, lai klausītos Korotkova skaņas, nosakot asinsspiedienu.
Īss vēsturisks konteksts:
Termins "fonendoskops" cēlies no grieķu valodas: phonē (skaņa) + endon (iekšā) + skopeō (skatīties). Mūsdienās tas bieži tiek lietots kā sinonīms stetoskopam, lai gan sīkākā nozīmē fonendoskopam ir membrāna skaņu pastiprināšanai, bet klasiskais stetoskops ir bez membrānas.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.