fonēma
Fonēma ir mazākā garšas vienība valodā, kas spēj atšķirt vārdu nozīmi. Tā nav konkrēta izruna, bet gan abstrakta vienība, kas apvieno dažādus skaņu variantus (alofonus) atkarībā no pozīcijas vai runātāja.
Īss skaidrojums:
Fonēma ir garšas "modelis", kas atšķir vārdus pēc nozīmes. Piemēram, latviešu valodā skaņas /k/ un /g/ ir atsevišķas fonēmas, jo tās veido nozīmīgus kontrastus: "kāja" un "gāja".
Piemēri latviešu valodā:
1. /p/ un /b/:
- "pils" (celtne) vs. "bils" (naudas vienība)
- Šīs divas fonēmas atšķir nozīmi, lai gan skaņas ir tikai nedaudz atšķirīgas (balsīga/balsīgā).
2. /s/ un /š/:
- "saka" (runā) vs. "šaka" (zara daļa)
- Skaņu maiņa maina vārda nozīmi.
3. /a/ un /ā/:
- "kaza" (dzīvnieks) vs. "kāza" (kāzas)
- Garuma kontrasts, kas raksturīgs latviešu valodai.
Svarīgi:
- Vienai fonēmai var būt vairāki izrunas veidi (alofoni). Piemēram, latviešu /n/ izrunā kā [ŋ] pirms /k/ vai /g/ (piemēram, "bankā" izrunā kā [baŋkā]), bet tā joprojām ir tā pati fonēma /n/.
- Dažādās valodās fonēmas atšķiras: piemēram, angļu valodā /θ/ (kā "think") un /ð/ (kā "this") ir atsevišķas fonēmas, bet latviešu valodā tādu nav.
Fonēmas ir valodas fonoloģijas pamatā – tās nosaka, kādas skaņas kombinācijas veido jēgpilnus vārdus.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.