feodālis
Feodālis (latīņu: feodalis) nozīmē saistīts ar feodālismu — viduslaiku sociālekonomisko un politisko sistēmu, kurā vara un zeme tika sadalīta hierarhiskā kārtībā starp valdnieku, augstmaņiem un vasaliem.
Galvenās nozīmes aspekti:
1. Attiecības uz lēņa (feoda) pamata — vasalis saņēma zemi (lēni) no augstmaņa, apņemoties dot viram militāru atbalstu vai citus pakalpojumus.
2. Hierarhija un atkarība — zemnieki (dzimtcilvēki) bija pakļauti saviem kungiem, bet mazie muižnieki — lielajiem.
Piemēri lietojumam:
1. Vēsturisks konteksts:
Feodālā sabiedrība viduslaikos balstījās uz personiskām uzticības saistībām starp vasaliem un lēņa kungiem.
2. Pārnestā nozīmē (mūsdienās):
Uzņēmuma vadība bija gandrīz feodāla — tika domāts par stingru hierarhiju, kurā zemākie pakārtoti augstākajiem bez iespējām pašiem pieņemt lēmumus.
Radniecīgi termini: feodālisms, vasalis, lēnis, patrimoniālā vara.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.