feniķieši
"Feniķieši" ir senās Semītu tautas nosaukums, kas apmetās Vidusjūras austrumu piekrastē (mūsdienu Libānas, Sīrijas un Izraēlas teritorijā) un izveidoja spēcīgu jūras tirdzniecības civilizāciju aptuveni 1500–300. gadu p.m.ē.
Galvenās nozīmes aspekti:
1. Lieliska jūrasbraucēji un tirgotāji – viņi izveidoja tirdzniecības tīklu visā Vidusjūras reģionā.
2. Alfabeta izgudrotāji – izveidoja vienu no senākajām alfabētiskajām rakstībām, kas kļuva par pamatu grieķu un latīņu alfabētiem.
3. Kolonizatori – dibināja kolonijas, tostarp slaveno Kartāgu (mūsdienu Tunisijā).
Piemēri lietojumam:
1. Vēsturisks konteksts:
"Feniķieši bija izcilākie kuģubūvētāji senajā pasaulē, un viņu tirgotāji sasniedza pat Britu salas."
2. Kultūras ietekme:
"Mūsdienu alfabēta priekšteči ir feniķiešu radītie rakstu zīmes."
3. Ekonomiskā nozīme:
"Purpursarkā krāsa, ko feniķieši ieguva no jūrasgliemeņiem, bija dārgs preču simbols senajā pasaulē."
Interesants fakts:
Vārds "feniķieši" cēlies no grieķu vārda phoinix ("purpursarkans"), kas atsaucas uz viņu slaveno krāsvielu ražošanu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.