Federālisms ir valsts pārvaldes sistēma, kurā vara ir sadalīta starp centrālo (federālo) valdību un tās sastāvdaļām (piemēram, štatiem, zemēm, provincēm). Abiem līmeņiem ir savas pilnvaras, kas bieži ir noteiktas konstitūcijā, un tie darbojas salīdzinoši neatkarīgi viens no otra.
Galvenās iezīmes:
- Divlīmeņu vara: federālā un reģionālā.
- Pilnvaru sadale (konstitucionāli noteikta).
- Pašpārvalde reģionālajām vienībām.
Piemēri:
1. ASV — federācija, kurā vara dalīta starp federālo valdību (piemēram, ārpolitika, armija) un štatiem (piemēram, izglītība, vietējie likumi).
2. Vācija — sastāv no 16 federālajām zemēm (Bundesländer), kurām ir plašas pilnvaras kultūrā, izglītībā un policijas jomā.
3. Kanāda — federācija, kurā provinces (piemēram, Kvebeka, Ontārio) kontrolē tādas jomas kā veselība un izglītība, bet federālā valdība atbild par aizsardzību un starptautiskajām līgumiem.
Pretstats: unitāra valsts (piemēram, Francija vai Japāna), kurā vara ir centralizēta un reģioniem ir mazāka autonomija.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.