autonomija
Autonomija (no grieķu valodas: autos — 'pats' un nomos — 'likums') nozīmē pašnoteikšanos, patstāvību, tiesības vai spēju pašam pieņemt lēmumus un pārvaldīt savas lietas bez ārējas ietekmes.
Galvenās nozīmes:
1. Politiskā/teritoriālā autonomija — reģiona vai iedzīvotāju grupas pašpārvalde valsts ietvaros.
Piemērs: Katalonijas autonomija Spānijā.
2. Personīgā/individuālā autonomija — cilvēka brīvība rīkoties pēc saviem principiem.
Piemērs: Pieaugušam cilvēkam ir autonomija izvēlēties savu dzīvesveidu.
3. Organizatoriskā/administratīvā autonomija — iestādes vai struktūras neatkarība lēmumu pieņemšanā.
Piemērs: Universitātes akadēmiskā autonomija.
Lietojuma piemēri teikumos:
1. "Augstskolām Latvijā ir autonomija noteikt studiju programmas."
2. "Bērns ar vecumu iegūst lielāku autonomiju lēmumu pieņemšanā."
3. "Pašvaldībām ir noteikta autonomija vietējo jautājumu risināšanā."
Sinonīmi: patstāvība, neatkarība, pašpārvalde, pašnoteikšanās.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.