"Ērkšķogulājs" ir reti lietots latviešu valodas vārds, kas apzīmē cilvēku, kas pārvietojas četrrāpus (ar rokām un kājām), parasti sakarā ar vecumu, vājumu, slimību vai citiem ierobežojumiem.
Burtiski tas nozīmē "tāds, kas rāpo kā ērkšķis" (saliktenis no "ērkšķis" + "gulājs").
Piemēri lietojumā:
1. Vēsturiski tekstos:
"Vecais kalps, jau pilnīgs ērkšķogulājs, ar lielām grūtībām pievilka pie krāsns."
(Aprakstot vecu, nespēcīgu cilvēku, kas pārvietojas četrrāpus.)
2. Metaforiski:
"Pēc negadījuma viņš kļuva par ērkšķogulāju, bet neatdevaies un atguva spēkus."
(Norādot uz pagaidu kustību ierobežojumu.)
Piezīme: Mūsdienās šis vārds tiek lietots ļoti reti, biežāk lieto aprakstošus izteicienus (piemēram, "pārvietojas četrrāpus", "rāpo"). Tas var būt arī negatīvas nokrāsas, ja lietots aizvainojumā.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.