Ēdole
"Ēdole" ir senlatviešu vārds, kas nozīmē "ēdājs", "barības patērētājs" vai "dzīvnieks, kas barojas". Tas ir arhaisks termins, kas mūsdienās lietots ļoti reti, galvenokārt folklora, vēsturiskos tekstos vai dzejā.
Īss skaidrojums:
Vārds cēlies no darbības vārda "ēst" + piedēklis "-ole", kas norāda uz aģentu (tā, kas kaut ko dara). Līdzīgi kā mūsdienu latviešu valodā: "dziedāt" → "dziedātājs".
Piemēri lietojumam:
1. Folklora/vēsturiski teksti:
"Mežā dzīvoja dažādi ēdoles: vilki, lāči un stirnas."
(Nozīmē: meža dzīvnieki, kas barojas ar noteiktu barību.)
2. Dzejā/mākslas valodā:
"Pļavas ēdoles — brūnās govis — lēnām žāvājas saulainā kalnā."
(Šeit "ēdoles" lietots kā daiļvārds dzīvnieku apzīmēšanai.)
3. Arhaisks lietojums:
"Cilvēks ir visēdāļākais ēdole, jo apēd gan augus, gan dzīvniekus."
(Tekstā par cilvēka barības paradumiem senatnē.)
Mūsdienu analogs:
Mūsdienu latviešu valodā parasti lieto vārdus kā "ēdājs", "zālēdājs", "gaļēdājs" vai vienkārši "dzīvnieks" atkarībā no konteksta.
Interesanti:
Vārds "ēdole" atrodams, piemēram, latviešu tautasdziesmās un 19. gadsimta valodas pētnieku (piemēram, A. Kronvalda) darbos kā senas latviešu leksikas piemērs.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.