evolucionisms
"Evolucionisms" ir ideja vai uzskatu sistēma, kas uzsver evolūcijas procesu kā galveno izskaidrojošo principu dažādās jomās — ne tikai bioloģijā, bet arī sabiedrībā, kultūrā, valodā vai pat Visumā. Tas bieži nozīmē uzskatu, ka visas lietas attīstās pakāpeniski, mainoties laika gaitā.
Galvenās nozīmes:
1. Bioloģiskais evolucionisms – uzskats, ka dzīvie organismi attīstās, mainoties paaudzēm, dabisko atlasi iekļaujot kā galveno mehānismu (piemēram, Čārlza Dārvina teorija).
2. Sociālais evolucionisms – uzskats, ka sabiedrības attīstās no "vienkāršām" uz "sarežģītām" formām (bieži asociēts ar 19. gs. domātājiem, piemēram, Herberta Spensera idejām).
3. Kultūras evolucionisms – pārliecība, ka kultūras mainās lēnām, adaptējoties videi vai citu kultūru ietekmei.
Piemēri:
1. Bioloģijā:
"Evolucionisma pamatā ir ideja, ka visi dzīvie organismi radās no kopīga senča."
"Putnu knābju formas Galapagu salās ir evolucionisma klasisks piemērs — tās pielāgojās dažādiem barības iegūšanas veidiem."
2. Sociālajās zinātnēs:
"19. gadsimta sociālais evolucionisms bieži tika izmantots, lai attaisnotu koloniālismu, apgalvojot, ka rietumu sabiedrības ir 'attīstītākas'."
"Marksistu teorijā ražošanas attiecību evolūcija tiek uzskatīta par sabiedrības attīstības dzinējspēku."
3. Valodniecībā:
"Valodu evolucionisms pieņem, ka valodas laika gaitā pakāpeniski mainās, piemēram, latviešu valodā lietvārdu locījumu skaits ir samazinājies."
Svarīgi: Termins dažkārt tiek lietots arī kritiskā nozīmē, lai apzīmētu pārspīlētu uzticību evolūcijas idejai kā universālam skaidrojumam.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.