enkurnieks

"Enkurnieks" ir latviešu dialektālisms (izteiciens, kas lietots noteiktā reģionā), kas apzīmē cilvēku, kas mīt vai bieži uzturas meža dziļumos, mežainā un neapdzīvotā vietā — tas var būt mežsargs, mednieks, mežabrālis vai vienkārši kāds, kas dzīvo attālā meža mītnē. Vārds cēlies no vārda "enkurs" (stūris, attāls, nomaļš vietas stūris) ar piedēkli "-nieks", kas norāda uz cilvēku, kas saistīts ar šo vietu.

Piemēri lietojumā:
1. Vecais Pēteris ir īsts enkurnieks — dzīvo meža galā pie ezera un reti nāk pilsētā.
2. Šajos meža celiņos var sastapt tikai enkurniekus — meža strādniekus vai medniekus.

Vārds lietots galvenokārt folklorā un reģionālajos stāstos, kur tas nereti nokrāso tēlu kā vientuļu, dabas cilvēku, kas pazīst meža noslēpumus.

Įrašas
Paaiškinimas	"Enkurnieks" ir latviešu dialektālisms (izteiciens, kas lietots noteiktā reģionā), kas apzīmē cilvēku, kas mīt vai bieži uzturas meža dziļumos, mežainā un neapdzīvotā vietā — tas var būt mežsargs, mednieks, mežabrālis vai vienkārši kāds, kas dzīvo attālā meža mītnē. Vārds cēlies no vārda "enkurs" (stūris, attāls, nomaļš vietas stūris) ar piedēkli "-nieks", kas norāda uz cilvēku, kas saistīts ar šo vietu. Piemēri lietojumā: 1. Vecais Pēteris ir īsts enkurnieks — dzīvo meža galā pie ezera un reti nāk pilsētā. 2. Šajos meža celiņos var sastapt tikai enkurniekus — meža strādniekus vai medniekus. Vārds lietots galvenokārt folklorā un reģionālajos stāstos, kur tas nereti nokrāso tēlu kā vientuļu, dabas cilvēku, kas pazīst meža noslēpumus.
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.