enklīze

Enklīze ir gramatiska parādība, kurā vārds (parasti nepilna nozīmes palīgteikuma vārds, piemēram, partikula vai vietniekvārds) tiek piesiets pie iepriekšēja vārda, veidojot ar to vienu fonētisku vienību. Tas bieži notiek sarunvalodā, lai nodrošinātu ritmisku plūdumu un saīsinātu izrunu.

Galvenās pazīmes:
- Enklīze parasti ir nespietā (neuzsvērta).
- Tā bieži tiek lietota ar darbības vārdiem.
- Biežāk sastopama mutiskajā valodā un folklora tekstos.

Piemēri latviešu valodā:

1. Ar darbības vārdu:
- "Es redzot viņu." (no "Es redzu to")
- "Viņš gribot iet." (no "Viņš grib to darīt")

2. Ar nolieguma partikulu "ne":
- "Neesot" (no "ne esot")
- "Neredzot" (no "ne redzot")

3. Ar citām partikulām:
- "Vaiņ" (sarunvalodā no "vai viņš")
- "Kur't" (no "kur tas")

Vēsturisks piemērs:
Senajos tekstos bieži sastopama enklīze "-t" pie darbības vārdiem:
"redzt" (no "redzi to"), "dzirdt" (no "dzirdi to").

Mūsdienu lietojums:
Mūsdienu latviešu valodā enklīze ir samazinājusies, bet saglabājusies dažās izteicienos un dialektos, kā arī mākslas valodā, lai nodotu senu vai tautas stāsta atmosfēru.

Įrašas
Paaiškinimas	Enklīze (no grieķu valodas — "nokarāšanās") ir gramatisks termins, kas apzīmē nenostresētu vārdu vai morfēmu, kas tiek "pielīmēts" pie iepriekšējā vārda, veidojot ar to vienu fonētisku vienību. Enklīzes parasti nav patstāvīgi vārdi, bet gan īpašas formas, kas pastāv tikai kopā ar citu vārdu. Galvenās pazīmes: - Bezsvara — enklīzei nav sava uzsvara, tā "pavelkas" līdzi iepriekšējam uzsvērtajam vārdam. - Nesaraujama saikne — enklīze parasti nevar stāvēt atsevišķi teikumā. - Rakstība — dažās valodās enklīze tiek rakstīta kopā ar pamatvārdu, citās — atsevišķi, bet fonētiski tā ir viena vienība. Piemēri latviešu valodā: 1. Palīgteikuma saikļi (dažas formas): - "Es redzēju, ka viņš nāk." ("ka" ir enklītiska forma, bieži piesaistīta iepriekšējam vārdam runā). 2. Īpašas formas ar partikulām: - "Dod man to!" ("man" var darboties kā enklīze, it īpaši ātrā runā). 3. Vietniekvārdu enklītiskās formas (retāk literārajā latviešu valodā, bet izplatītas dialektos un senajā valodā): - "Redzi to?" ("to" kā enklīze). Piemēri citās valodās: - Lietuviešu valodā: "Ar tu manimi?" ("tu" — enklītiska forma no "ar tu"). - Senā grieķu valodā: "λόγος τις" ("tis" — enklītisks nenoteiktais artikuls). - Sanskritā: Enklītiskas partikulas (piemēram, "ca" — "un"). Svarīgi: Latviešu valodā enklīzes nav tik izteiktas kā, piemēram, slovēņu vai sanskritā, taču tās parādās kā nenostresētas, ātrā runā saplūstošas formas. Termins vairāk lietots lingvistikas pētījumos, nevis ikdienas gramatikā.
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.