enklītika
"Enklītika" ir gramatikas termins, kas apzīmē nenostresētu vārdu vai morfēmu, kas "pielīp" pie iepriekšējā vārda, veidojot ar to vienu fonētisku un prosodisku vienību. Enklītikas parasti nav patstāvīgi vārdi un tos nevar lietot atsevišķi.
Galvenās īpašības:
1. Bezsvara – tiek izrunāti kā daļa no iepriekšējā vārda.
2. Atkarīgi – vienmēr saistīti ar citu vārdu.
3. Bieži saīsina – var mainīt iepriekšējā vārda formu.
Piemēri latviešu valodā:
1. Partikula "ta"
- "Ej ta nu!" (noliegums/iebildums)
- "Kas ta tāds?" (pastiprinājums)
2. Saīsinātās formas no "es" un "tu"
- "Redzu" (no "es redzu")
- "Gribi" (no "tu gribi")
Piezīme: Šīs formas latviešu valodā ir pārklājas ar verbālajām galotnēm.
3. Partikula "jau" (enkliški lietojumā)
- "Vaijau tu to zināji?" (pievieno nokrāsu)
Piemēri citās valodās:
- Angļu valodā: "I'm" (no "I am") – apostrofs un "m" ir enklītisks saīsinājums.
- Sengrieķu valodā: τε (te) – bieži enklītisks savienojuma partikula.
Atšķirība no proklītikas:
Enklītika "pielīp" pēc pamatvārda (piemēram, "redzu"), bet proklītika – pirms tā (piemēram, "lai nāk").
Enklītikas ir svarīgas valodas ritma un saikņu izpausmē, īpaši mutvārdu runā.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.