empiriokritiķis

Empiriokritiķis (no grieķu valodas: empiria — "pieredze" un kritikē — "māksla spriest") ir filozofijā: empīriskā kriticisma piekritējs — virziens, kas uzskata, ka visa zināšanu pamatā ir tīra pieredze, bet filozofijas uzdevums ir analizēt un "attīrīt" šo pieredzi no metafiziskiem pieņēmumiem.

Īss skaidrojums:
Empiriokritiķi noliedz objektīvu realitību ārpus cilvēka uztveres, uzskatot, ka pasaule sastāv no "sensoriskiem elementiem" (krāsas, skaņas, sajūtas), kas organizējas tikai mūsu apziņā. Tā ir radikāla empīristu forma, kas centusies izvairīties gan no materiālisma, gan ideālisma.

Galvenie pārstāvji:
1. Ernsts Mahs (1838–1916) — fiziķis un filozofs, kurš uzskatīja, ka zinātnei jāapraksta tikai novērojumi, nevis jāmeklē "būtības".
2. Rihards Avenāriuss (1843–1896) — filozofs, kurš ieviesa pašu terminu "empiriokriticism" un mācīja par "tīro pieredzi".

Piemēri lietojumā:
1. Vēsturisks konteksts: "20. gadsimta sākumā empiriokritiķu idejas ietekmēja loģisko pozitīvismu, kas arī centās izslēgt metafiziku no zinātnes."
2. Kritiskā loma: "Ļeņins savā darbā 'Materiālisms un empiriokriticism' asi uzbruka empiriokritiķiem, uzskatot to mācību par subjektīvo ideālismu, kas apdraud marksismu."

Svarīgi: Empiriokriticismu bieži saista ar fenomenalismu un neitralo monismu — uzskatu, ka materiālais un garīgais ir divas vienas un tās pašas realitātes (sensorisko datu) puses.

Įrašas
Paaiškinimas	Empiriokritiķis (no grieķu valodas: empiria — "pieredze" un kritikē — "māksla spriest") ir filozofijā: empīriskā kriticisma piekritējs — virziens, kas uzskata, ka visa zināšanu pamatā ir tīra pieredze, bet filozofijas uzdevums ir analizēt un "attīrīt" šo pieredzi no metafiziskiem pieņēmumiem. Īss skaidrojums: Empiriokritiķi noliedz objektīvu realitību ārpus cilvēka uztveres, uzskatot, ka pasaule sastāv no "sensoriskiem elementiem" (krāsas, skaņas, sajūtas), kas organizējas tikai mūsu apziņā. Tā ir radikāla empīristu forma, kas centusies izvairīties gan no materiālisma, gan ideālisma. Galvenie pārstāvji: 1. Ernsts Mahs (1838–1916) — fiziķis un filozofs, kurš uzskatīja, ka zinātnei jāapraksta tikai novērojumi, nevis jāmeklē "būtības". 2. Rihards Avenāriuss (1843–1896) — filozofs, kurš ieviesa pašu terminu "empiriokriticism" un mācīja par "tīro pieredzi". Piemēri lietojumā: 1. Vēsturisks konteksts: "20. gadsimta sākumā empiriokritiķu idejas ietekmēja loģisko pozitīvismu, kas arī centās izslēgt metafiziku no zinātnes." 2. Kritiskā loma: "Ļeņins savā darbā 'Materiālisms un empiriokriticism' asi uzbruka empiriokritiķiem, uzskatot to mācību par subjektīvo ideālismu, kas apdraud marksismu." Svarīgi: Empiriokriticismu bieži saista ar fenomenalismu un neitralo monismu — uzskatu, ka materiālais un garīgais ir divas vienas un tās pašas realitātes (sensorisko datu) puses.
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.