"Empīrija" nozīme īsumā:
Tas ir pieredzes vai novērojumu pamatā iegūts zināšanu avots, kas balstās uz tiešu praktisko pārbaudi, nevis teoriju vai abstraktu spriešanu. Vārds bieži lietots zinātnē un filozofijā, lai apzīmētu zināšanas, kas iegūtas caur eksperimentiem, novērojumiem vai sensoro pieredzi.
Piemēri lietojumā:
1. Medicīnā:
"Mūsdienu medicīna balstās uz empīriju — jauna zāļu efektivitāti pārbauda kliniskos pētījumos, nevis tikai teorētiski."
2. Filozofijā:
"Empīrisms ir filozofijas virziens, kas uzskata, ka visas zināšanas nāk no empīrijas, tas ir, no pieredzes."
3. Ikdienas dzīvē:
"Viņa zināšanas par dārzkopību nav no grāmatām, bet gan no empīrijas — daudzu gadu praktiskās rīcības."
Saistītie termini:
- Empīrisks pētījums — pētījums, kas balstās uz novērojumiem vai eksperimentiem.
- Empīrisms — filozofiska doktrīna, kas uzsver empīrijas nozīmi zināšanu iegūšanā.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.