emanācija
"Emanācija" nozīmē izplūšanu, izplūdumu, izcelšanos no kaut kā — parasti abstraktā vai garīgā nozīmē. Tas bieži tiek lietots filozofijā, teoloģijā vai mākslā, lai apzīmētu kaut ko, kas rodas no augstākas vai primāras būtības.
Īsumā:
Emanācija ir process, kurā viena lieta izriet no citas, nevis tiek radīta vai veidota mehāniski, bet gan kā dabiska izpausme vai izplūdums.
Piemēri lietojumā:
1. Filozofijā
Platona ideju pasaule ir emanācija no Augstākās Labuma idejas.
(Tas nozīmē, ka visas idejas izplūst no vienas pamatidejas.)
2. Reliģijā/mistikā
Dažās tradīcijās Visums tiek uzskatīts par Dieva emanāciju.
(Visums ir Dieva būtības izpausme, nevis atsevišķi radīts objekts.)
3. Mākslā
Šī dzejas darba veidols ir tīra emociju emanācija.
(Dzeja kā tiešu jūtu izplūdums, neapstrādāta izpausme.)
4. Ikdienas lietojumā (retāk)
Viņa smaids bija dzīvesprieka emanācija.
(Smaids kā dabiska dzīvesprieka izpausme.)
Sinonīmi: izplūdums, izcelsme, izplūšana, izpausme, izplūstošs process.
Antonīmi: radīšana, konstruēšana, mehāniskas veidošanas process.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.