elksnājs

"Elksnājs" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē elksnas (alkšņa) zara vai stumbra nokaltušu, sausu daļu — tas ir, sīku, sausu, kaltuņu koku zaru vai mizu. Bieži lietots, lai aprakstītu kaut ko trauslu, viegli salūzušu, bezdzīvu (piemēram, sausu zariņu mežā).

Piemēri lietojumā:
1. Dabas aprakstā:
"Ceļmalā krita elksnāji, kas šķībi kā pelēki kauli."
(Rakstnieks Jānis Jaunsudrabiņš bieži lieto šo vārdu savos darbos.)

2. Pārnestā nozīmē (par cilvēku):
"Vecītis jau kļuvis kā elksnājs — viss viņā šķita sauss un trausls."

3. Dzejā:
"Vējš rausta elksnājus, / baltas lapas krīt."
(Atrodams latviešu tautasdziesmās un dzejas darbos.)

Etymoloģija:
Vārds cēlies no "elksna" (alkšnis) + "-ājs" (ar nozīmi "piederība" vai "materiāls"). Līdzīgi veidoti vārdi: "ozolājs" (no ozola), "egļājs" (no egles).

Sinonīmi:
kaltēns, sauss zars, kaltis (reģionālos variantos).

Įrašas
Paaiškinimas	"Elksnājs" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē elksnas (alkšņa) zara vai stumbra nokaltušu, sausu daļu — tas ir, sīku, sausu, kaltuņu koku zaru vai mizu. Bieži lietots, lai aprakstītu kaut ko trauslu, viegli salūzušu, bezdzīvu (piemēram, sausu zariņu mežā). Piemēri lietojumā: 1. Dabas aprakstā: "Ceļmalā krita elksnāji, kas šķībi kā pelēki kauli." (Rakstnieks Jānis Jaunsudrabiņš bieži lieto šo vārdu savos darbos.) 2. Pārnestā nozīmē (par cilvēku): "Vecītis jau kļuvis kā elksnājs — viss viņā šķita sauss un trausls." 3. Dzejā: "Vējš rausta elksnājus, / baltas lapas krīt." (Atrodams latviešu tautasdziesmās un dzejas darbos.) Etymoloģija: Vārds cēlies no "elksna" (alkšnis) + "-ājs" (ar nozīmi "piederība" vai "materiāls"). Līdzīgi veidoti vārdi: "ozolājs" (no ozola), "egļājs" (no egles). Sinonīmi: kaltēns, sauss zars, kaltis (reģionālos variantos).
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.