"Eleāti" (no grieķu: Ἐλεατικοί) bija sengrieķu filozofu skola no Elejas pilsētas Dienviditālijā (6.–5. gs. p.m.ē.), kas uzsvēra vienību, nemainību un racionālo domāšanu parādošanas realitātē, pretrastā jutekļu pieredzes šķietamajai daudzveidībai.
Galvenās idejas:
1. Būtība ir viena un nemainīga (Parmenīda).
2. Kustība un pārmaiņas ir maldi (Zenona paradoksi, piemēram, "Ahillejs un bruņurupucis").
3. Patiesību var sasniegt tikai ar loģiku, nevis ar jutekļiem.
Piemēri:
- Parmenīds: "Esamība ir, neesamības nav" – realitāte ir viena, mūžīga un nedalāma.
- Zenons: Paradoksi, kas "apliecina", ka kustība ir neiespējama (piem., lidošā bulta nekustas).
- Melissos: Attīstīja Parmenīda idejas, uzsverot bezgalību un viengabalainību.
Eleāti ietekmēja Platonu, atomistus un attīstīja dialektiku kā filozofisku metodi.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.