eksteritorialitāte
Eksteritorialitāte (no latīņu ex — 'ārpus' un territorium — 'teritorija') ir tiesisks statuss, kas ļauj personām, organizācijām vai teritorijām būt ārpus valsts, kurā tās atrodas, jurisdikcijas. Tas nozīmē, ka uz tām neattiecas vietējie likumi un tiesībuaktus, bet gan to valsts vai starptautisko līgumu noteikumi.
Galvenās nozīmes:
1. Diplomātiskā eksteritorialitāte — diplomātu, vēstniecību un konsulātu personu un telpu neaizskaramība.
2. Starptautisko organizāciju eksteritorialitāte — piemēram, ANO mītnes vai starptautisko tiesu telpas.
3. Militārā eksteritorialitāte — svešvalstu karabāzes vai kuģi citvalstu ūdeņos.
Piemēri:
1. Vēstniecība — ASV vēstniecība Maskavā pēc Vīnes konvencijas ir eksteritoriāla, tā pakļauta ASV likumiem, nevis Krievijas.
2. ANO mītne — ANO galvenā mītne Ņujorkā atrodas uz speciālas teritorijas, kas nav pakļauta ASV pilnvarām bez ANO piekrišanas.
3. Kara kuģis — Francijas karakuģis, kas ienāk Latvijas ostā, saglabā Francijas jurisdikciju uz tā klāja (izņemot nopietnus noziegumus, kas ietekmē ostas valsti).
Svarīgi: Eksteritorialitāte nav absolūta — tā bieži tiek regulēta starptautiskiem līgumiem, un ārkārtas situācijās (piemēram, terorakts) var tikt pārkāpta.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.