dzintarniece

"Dzintarniece" ir sieviešu dzimtes vārds, kas latviešu valodā burtiski nozīmē "dzintara meita" vai "dzintara sieviete".

Tas ir dzimtas vārds, kas veidots no vārda "dzintars" (dzintars) ar piedēkli "-niece", kas norāda uz piederību, izcelsmi vai saistību ar kādu amatu, materiālu vai vietu. Līdzīgi kā "kalējs" → "kalējiene" vai "Rīga" → "Rīdziniece".

Nozīmes nianses:
1. Allegoriska/poētiska nozīme: Var apzīmēt sievieti, kas ir skaista, dārgta un silta kā dzintars, vai sievieti, kas nāk no Baltijas jūras krastiem (kur atrodams dzintars).
2. Personvārds: Lietots kā sieviešu vārds, bieži ar nacionālu vai folklorisku pieskaņu.

Piemēri lietojumam:

1. Kā personvārds:
"Mūsu jaunā skolotāja sauc Dzintarniece — skaists, latvisks vārds."
"Dzejolis veltīts Dzintarniecei, simbolizējot Latvijas meitu."

2. Allegoriski/ daiļliteratūrā:
"Viņa smaida kā saule uz jūras viļņiem — īsta dzintarniece."
"Leģenda stāsta par dzintarnieci, kas dzīvoja pie jūras un glabāja dzintara noslēpumus."

3. Kā uzvārds vai pseidonīms:
"Māksliniece Ieva Dzintarniece izstājē prezentēja darbus, iedvesmotus no dzintara."
"Dzejniece izmanto pseidonīmu Dzintarniece, lai uzsvērtu saikni ar dzimteni."

Vārds atspoguļo latviešu valodai raksturīgo tieksmi radīt skaņdarbīgus un tēlainus vārdus, kas cieši saistīti ar dabu un kultūrvēsturi.

• Uzvārdi: Dzintarniece

Įrašas
Paaiškinimas	"Dzintarniece" ir sieviešu dzimtes vārds, kas latviešu valodā burtiski nozīmē "dzintara meita" vai "dzintara sieviete". Tas ir dzimtas vārds, kas veidots no vārda "dzintars" (dzintars) ar piedēkli "-niece", kas norāda uz piederību, izcelsmi vai saistību ar kādu amatu, materiālu vai vietu. Līdzīgi kā "kalējs" → "kalējiene" vai "Rīga" → "Rīdziniece". Nozīmes nianses: 1. Allegoriska/poētiska nozīme: Var apzīmēt sievieti, kas ir skaista, dārgta un silta kā dzintars, vai sievieti, kas nāk no Baltijas jūras krastiem (kur atrodams dzintars). 2. Personvārds: Lietots kā sieviešu vārds, bieži ar nacionālu vai folklorisku pieskaņu. Piemēri lietojumam: 1. Kā personvārds: "Mūsu jaunā skolotāja sauc Dzintarniece — skaists, latvisks vārds." "Dzejolis veltīts Dzintarniecei, simbolizējot Latvijas meitu." 2. Allegoriski/ daiļliteratūrā: "Viņa smaida kā saule uz jūras viļņiem — īsta dzintarniece." "Leģenda stāsta par dzintarnieci, kas dzīvoja pie jūras un glabāja dzintara noslēpumus." 3. Kā uzvārds vai pseidonīms: "Māksliniece Ieva Dzintarniece izstājē prezentēja darbus, iedvesmotus no dzintara." "Dzejniece izmanto pseidonīmu Dzintarniece, lai uzsvērtu saikni ar dzimteni." Vārds atspoguļo latviešu valodai raksturīgo tieksmi radīt skaņdarbīgus un tēlainus vārdus, kas cieši saistīti ar dabu un kultūrvēsturi.
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.