"Dzimtnomnieks" ir vēsturisks termins, kas Latvijā apzīmēja zemnieku, kas dzīvoja un strādāja kāda muižnieka (zemes īpašnieka) zemē, bet nebija dzimtbūdnis (verdzis). Viņš bija brīvāks par dzimtcilvēku, tomēr parasti maksāja nodevas (naudas vai dabas veidā) un veica noteiktus pakalpojumus muižai.
Īsumā: Brīvāks zemnieks, kas dzīvoja muižas zemē ar saistībām pret tās īpašnieku.
Piemēri lietojumā:
1. Vēsturiskā kontekstā:
"19. gadsimta sākumā daudzi dzimtnomnieki varēja iegādāties savu zemi un kļūt par brīvībniekiem."
2. Mūsdienu līdzinājums (pārnestā nozīmē):
"Viņš jūtas kā dzimtnomnieks šajā uzņēmumā – strādā tur gadu desmitiem, bet nekad nav kļuvis par īpašnieku vai pilnvērtīgu partneri."
Termins galvenokārt lietots līdz dzimtbušanas atcelšanai Vidzemē (1819) un Kurzemē (1817). Pēc tam līdzīgu statusu dažkārt saglabāja muižu nomnieki vai lauku īrnieki.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.