"dzeguze" ir latviešu valodas vārds, kas nozīmē cietoksnis, nocietinājums, cietokšņa pils (vēsturiski — aizsardzības būve ar sienām, torniem u.c.). Tas ir arhaisks/poētisks termins, ko galvenokārt lieto literatūrā, tautasdziesmās vai runājot par seniem nocietinājumiem.
Piemēri:
1. Tautasdziesmā:
"Es gāju, es staigāju pa to dzelžu dzeguzi."
(šeit "dzeguze" simbolizē nocietinātu vietu, bieži asociējoties ar cietoksni vai noslēpumainu pili).
2. Vēsturiskā kontekstā:
"Viduslaikos kalna virsotnē cēlās stipra dzeguze, kas aizsargāja apkārtējos ceļus."
(apraksta nocietinātu pili vai cietoksni).
3. Pārnestā nozīmē (mūsdienās reti lietots):
"Viņa sirds bija kā neieņemama dzeguze."
(t.i., emocionāli noslēgta, aizsargāta).
Piezīme: Vārds "dzeguze" mūsdienu ikdienas valodā ir reti lietots, bet saglabājies folklorā un literatūrā kā tēls vai metafora.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.