dusmonis

"Dusmonis" ir dusmas vārda dzimtes forma, kas nozīmē "dusmīgs" (par cilvēku) vai "dusmīgs, aizkaitināts" (par garastāvokli). Tas ir lietvārda "dusmas" īpašības vārds, kas raksturo kādu, kurš ir pilns dusmām, aizkaitināts vai saniknots.

Piemēri:
1. Par cilvēku:
"Viņš bija dusmonis pēc sarunas ar vadītāju."
"Bērns palika dusmonis, kad viņam atņēma rotaļlietu."

2. Par garastāvokli/izskatu:
"Viņa seja bija dusmoņa un noraidoša."
"Viesis atstāja istabu ar dusmoņu izteiksmi."

Sinonīmi: dusmīgs, saniknots, aizkaitināts, pikts.
Antonīmi: mierīgs, apmierināts, laipns.

Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'dusmonis' reikšmę, galite ją pakeisti: REDAGUOTI ^BETA

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.

Įrašas
Paaiškinimas	"Dusmonis" ir dusmas vārda dzimtes forma, kas nozīmē "dusmīgs" (par cilvēku) vai "dusmīgs, aizkaitināts" (par garastāvokli). Tas ir lietvārda "dusmas" īpašības vārds, kas raksturo kādu, kurš ir pilns dusmām, aizkaitināts vai saniknots. Piemēri: 1. Par cilvēku: "Viņš bija dusmonis pēc sarunas ar vadītāju." "Bērns palika dusmonis, kad viņam atņēma rotaļlietu." 2. Par garastāvokli/izskatu: "Viņa seja bija dusmoņa un noraidoša." "Viesis atstāja istabu ar dusmoņu izteiksmi." Sinonīmi: dusmīgs, saniknots, aizkaitināts, pikts. Antonīmi: mierīgs, apmierināts, laipns.