"Durnums" latviešu valodā nozīmē stulbību, muļķību, bezprātīgu rīcību vai domu. Tas ir abstrakts lietvārds, kas apzīmē darbību vai izteicienu, kas atklāj trūkumu saprāta, gudrības vai veselā prāta ziņā.
Piemēri lietojumā:
1. Vispārējā nozīmē:
"Viņa pēkšņais dusmu lēkājis bija tīrs durnums."
(Rīcība bez saprāta)
2. Kā izteiciens par kāda rīcību:
"Nest karoti kontaktligzdā – tas ir durnums!"
(Bīstama muļķība)
3. Par domu vai ideju:
"Tavs plāns mesties baseinā ziemā ir durnums."
(Nepareizs/bezjēdzīgs priekšlikums)
Sinonīmi: muļķība, stulbums, neprāts, nepietiekošs izpratne.
Antonīmi: gudrība, saprāts, apdomība.
Vārds "durnums" bieži lietots sarunvalodā, lai vērtētu kāda rīcību kā nepareizu vai nepiedienīgu, bet tas var būt arī maigāks nekā "stulbums" – dažreiz ar iekļautu nožēlu vai ironiju.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.