dunīts
"Dunīts" ir magmatiska iezis, kas galvenokārt sastāv no olivīna un hroma vai magnija saturošiem minerāliem. Tas parasti ir tumšs, zaļgani melns, un veidojas Zemes mantijas dziļumos. Dunīts ir svarīgs avots hromam un platīna grupas metāliem.
Īss apraksts:
- Izcelsme: Magmatiska (veidojas no izkausēta magma).
- Sastāvs: Dominē olivīns, var saturēt hromītu, piroksēnus.
- Krāsa: Tumši zaļgana līdz melna.
- Nozīme: Ekonomiski svarīgs kā hroma rūda.
Piemēri:
1. Kalnrūpniecība: Dunītu atradnes izmanto hroma ieguvei (piemēram, Krievijā Urālos, Dienvidāfrikā, Kazahstānā).
2. Ģeoloģija: Atrodas ofiolītu kompleksos (okeāna garozas fragmentos), kas pacelti uz virsmas (piemēram, Alpos, Uralos).
3. Piemērs Latvijā: Tieši dunītu atradņu nav, bet Baltijā atrodas ar tiem saistīti ultrabāzie ieži (piemēram, Zviedrijā).
Interesants fakts: Dažkārt dunītos atrodamas dimantu ieslēgas, jo to veidošanās apstākļi (augsts spiediens) var veicināt dimantu kristalizāciju.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.