dūdiniece

"Dūdiniece" ir sieviešu dzimtes vārds, kas latviešu valodā apzīmē pūstājinstrumentu (īpaši dūdu) muzikanti. Tas ir sieviešu analogs vārdam "dūdinieks" (vīriešu dzimtē).

Īsā nozīme:
Dūdu vai citu pūstājinstrumentu spēlētāja.

Piemēri lietojumā:

1. Tiešā nozīme:
"Orķestra dūdiniece spēlēja skaistu solo koncertā."
"Viņa ir talantīga dūdiniece, kas pilda gan klasiskās, gan tautas mūzikas skaņdarbus."

2. Pārnestā nozīme (retāk):
Var lietot metaforiski, lai apzīmētu sievieti, kas "pūš dūdas" — t.i., sūdzas, skumst vai mudina kādu rīkoties.
"Nebūsi mana pastāvīgā dūdiniece – paņemies un dari, kas jāizdara!"

Vēsturiskais konteksts:
Vārds cēlies no "dūdas" (tautas pūšamais instruments) un ir līdzīgs citiem amatu/nodarbošanās apzīmējumiem ar piedēkli -nieks/-niece (piemēram, zvejnieks/zvejniece, mācītājs/mācītāja). Mūsdienās lietots gan par tautas mūzikas, gan simfoniskā orķestra pūstājinstrumentu izpildītājām.

Įrašas
Paaiškinimas	"Dūdiniece" ir sieviešu dzimtes vārds, kas latviešu valodā apzīmē pūstājinstrumentu (īpaši dūdu) muzikanti. Tas ir sieviešu analogs vārdam "dūdinieks" (vīriešu dzimtē). Īsā nozīme: Dūdu vai citu pūstājinstrumentu spēlētāja. Piemēri lietojumā: 1. Tiešā nozīme: "Orķestra dūdiniece spēlēja skaistu solo koncertā." "Viņa ir talantīga dūdiniece, kas pilda gan klasiskās, gan tautas mūzikas skaņdarbus." 2. Pārnestā nozīme (retāk): Var lietot metaforiski, lai apzīmētu sievieti, kas "pūš dūdas" — t.i., sūdzas, skumst vai mudina kādu rīkoties. "Nebūsi mana pastāvīgā dūdiniece – paņemies un dari, kas jāizdara!" Vēsturiskais konteksts: Vārds cēlies no "dūdas" (tautas pūšamais instruments) un ir līdzīgs citiem amatu/nodarbošanās apzīmējumiem ar piedēkli -nieks/-niece (piemēram, zvejnieks/zvejniece, mācītājs/mācītāja). Mūsdienās lietots gan par tautas mūzikas, gan simfoniskā orķestra pūstājinstrumentu izpildītājām.
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.