dodekafoniste
Dodekafoniste (no grieķu: dōdeka — "divpadsmit" un phōnē — "skaņa") ir mūziķis vai komponists, kurš rada vai izmanto dodekafoniju — skaņu rindu tehniku, kurā kompozīcija balstās uz stingri noteiktu 12 dažādu temperētās skaņu rindu (visu 12 pustonu oktāvā), izvairoties no tradicionālās tonalitātes un centrālās nots.
Galvenās iezīmes:
- Visas 12 skaņas tiek izmantotas kā vienlīdz svarīgas, bez tonalā centra.
- Bieži lieto skaņu rindas (seriālismu), kur secība tiek mainīta (apgriezta, retrogrāda utt.).
- Mērķis ir pārtraukt tradicionālās harmonijas un melodijas ierastības.
Piemēri nozīmīgiem dodekafonistiem:
1. Arnolds Šēnbergs (Austrija/ASV) — dodekafonijas aizsācējs 20. gs. sākumā.
Darbi: "5 klavieru skaņdarbi" op. 23, opera "Moses und Aron".
2. Albans Bergs (Austrija) — kombinēja dodekafoniju ar ekspresionismu un lirismu.
Darbi: opera "Voceka", "Liriskā siuita" stīgu kvartetam.
3. Antons Vēberns (Austrija) — attīstīja seriālo tehniku, ietekmējot avangardu pēc 2. pasaules kara.
Darbi: "Skaņdarbi klavierēm" op. 27, "Simfonija" op. 21.
Latviešu kontekstā:
Dodekafonijas elementi atrodami dažu 20. gs. otrajā pusē Latvijas komponistu darbos (piemēram, Pētera Vaska vai Maijas Einfeldes skaņdarbos), taču tīra dodekafonija nav bijusi dominējoša tradīcija.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.