dodekafonija
Dodekafonija (no grieķu valodas: dōdeka — "divpadsmit", phōnē — "skaņa") ir mūzikas kompozīcijas tehnika, kurā izmanto 12 temperētās oktāvas toņus bez tradicionālas toņikās-centra sajūtas. To izstrādāja Arnolds Šēnbergs 20. gs. sākumā kā atonālās mūzikas sistēmu.
Pamatprincips:
Kompozīcija balstās uz tonu rindas (visu 12 pustonu secība), kas noteikta secībā un izmantota dažādās transformācijās (inversijā, retrogrādā utt.).
Īsi sakot:
Tā ir 12 pustonu organizācijas metode, kas nošķir no tradicionālās harmonijas.
Piemēri:
1. Arnolds Šēnbergs – viens no pionieriem. Piemērs: "Svīta klavierēm" (Op. 25), kurā pirmo reizi konsekventi pielietota dodekafonija.
2. Albans Bergs – mīkstāka pieeja, piemēram, operā "Voceks" (dažās skaņdarba daļās).
3. Antons Vēberns – stingra struktūru loģika, piemēram, "Simfonija" (Op. 21).
Mūsdienās:
Dodekafonijas principus attīsta seriālismā un dažādos postseriālajos virzienos.
Ja vēlaties, varam apskatīt konkrētus skaņu piemērus vai rindas konstrukciju!
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.