"Dobulītis" ir latviešu valodas vārds, kas nozīmē mazs, apaļš dobums vai iedobe (parasti dabā).
Burtiski tas ir diminutīvs (mazināmā forma) no vārda "dobums".
Piemēri lietojumā:
1. Dabā:
"Mežā zem vecās egles redzēju nelielu dobulīti, kurā slēpās ezītis."
(Mazs iedobums zem koka saknēm vai zemē.)
2. Pārnestā nozīmē (poētiski):
"Viņas vaigos spīdēja sārtums, un smaidā parādījās divi jauki dobulīti."
(Šeit – mazi iedobumi vaigos, piemēram, smaidot.)
3. Apgabalos/reljefā:
"Pļavā bija vairāki dobulīši, kas lietus laikā pildījās ar ūdeni."
(Nelieli dabiski padziļinājumi zemē.)
Īsāk:
"Dobulītis" = mazs dobums (dabā, reljefā, retāk – kā smaidu iedobumi vaigos).
Lieto, lai apzīmētu kaut ko mazāku un vairāk diminutīvu nekā vienkārši "dobums".
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.