dižciltīgs

"Dižciltīgs" nozīme:
Tas apzīmē cilvēku, kas pieder pie augstas, dižas dzimtas vai ir ar cēlu izcelsmi. Būtībā tas ir sinonīms vārdiem "cēls", "augstas izcelsmes", "aristokrātisks".

Piemēri lietojumā:
1. Viņš nāca no dižciltīgas ģimenes, kuras saknes sniedzās līdz pat viduslaiku valdniekiem.
2. Balā notika dižciltīgo sapulce, kurā pulcējās grāfu, baronu un prinču pēcteči.
3. Viņas dižciltīgā izturēšanās un izglītība atklāja viņas augsto izcelsmi.

Sinonīmi: cēls, augstas izcelsmes, aristokrātisks, patriciešu.

Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'dizciltigs' reikšmę, galite ją pakeisti: REDAGUOTI ^BETA

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.

Įrašas
Paaiškinimas	"Dižciltīgs" nozīme: Tas apzīmē cilvēku, kas pieder pie augstas, dižas dzimtas vai ir ar cēlu izcelsmi. Būtībā tas ir sinonīms vārdiem "cēls", "augstas izcelsmes", "aristokrātisks". Piemēri lietojumā: 1. Viņš nāca no dižciltīgas ģimenes, kuras saknes sniedzās līdz pat viduslaiku valdniekiem. 2. Balā notika dižciltīgo sapulce, kurā pulcējās grāfu, baronu un prinču pēcteči. 3. Viņas dižciltīgā izturēšanās un izglītība atklāja viņas augsto izcelsmi. Sinonīmi: cēls, augstas izcelsmes, aristokrātisks, patriciešu.