Diplomātija ir māksla un prakse veidot un uzturēt starptautiskās attiecības, risināt konfliktus un sasniegt politiskus mērķus caur sarunām, kompromisiem un mierīgiem līdzekļiem, neizmantojot spēku.
Galvenās nozīmes aspekti:
1. Valstu oficiālo attiecību vadīšana.
2. Prasme rīkoties apdāvināti un taktiski sarežģītās situācijās.
3. Starptautisko līgumu un vienošanos sarunas.
Piemēri:
1. Vēsturisks: 1962. gada Kubas raķešu krīzes risināšana, kad ASV un PSRS izvairījās no kodolkara, veicot slepenas sarunas un kompromisus.
2. Mūsdienu: Eiropas Savienības dalībvalstu sarunas par kopīgiem noteikumiem (piemēram, migrācijas politiku vai tirdzniecības līgumiem).
3. Ikdienas lietojums: Ja divi darba koleģi strīdās par projektu, bet to risina caur sarunām un abpusēju piekrišanu – bieži dēvē par "iekšējo diplomātiju".
Būtība: Diplomātija ir alternatīva spēkam, lai sasniegtu mērķus, balstoties uz dialoga, izpratnes un sarunu pamatiem.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.