“Dīgļstumbrs” ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē stumbru, kas atrodas zem zemes (piemēram, koka sakņu daļa, kas savieno saknes ar virszemes stumbru) vai arī pamatni, pamatu. Tas bieži tiek lietots gan botānikā, gan pārnestā nozīmē, lai apzīmētu kaut ko stabilu, pamatā esošu.
Piemēri lietojumā:
1. Botānikā:
“Ozola dīgļstumbrs ir spēcīgs un dziļi iesakņojies zemē.”
2. Pārnestā nozīmē (pamats, būtība):
“Valodas dīgļstumbrs ir tās senās, nemainīgās saknes.”
“Šīs tradīcijas dīgļstumbrs meklējams senos laikos.”
Vārds reti sastopams ikdienas sarunvalodā, bet tiek lietots literatūrā, zinātniskos tekstos vai tēlainā runā.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.