"Dievzirdziņš" ir latviešu tautasdziesmās un folklorā sastopams vārds, kas apzīmē dievišķu, brīnumainu zirgu vai dieva zirgu. Tas bieži ir saistīts ar fantastiskiem tēliem, varoņiem un pārdabiskiem spēkiem.
Īss skaidrojums:
Tas ir burvju vai debesu zirgs, kas piedalās teikās, varoņu dziesmās un mitoloģiskos stāstos. Dievzirdziņš parasti ir ātrāks, gudrāks un spēcīgāks par parastu zirgu, un tas var lidot, runāt vai dot padomus savam jātniekam.
Piemēri lietojumā:
1. Tautasdziesmās:
"Brauca Dievs pa debesīm,
Uz dievzirdziņa jājams."
(No latviešu tautasdziesmas – Dievs brauc pa debesīm uz savas brīnumainās zirga muguras.)
2. Tēlainā nozīmē:
Var teikt, ka kāds "jāj uz dievzirdziņa", ja viņš piedzīvo neparastu veiksmi vai ir iedvesmojies (kā ar dievišķu spēku).
3. Mūsdienu lietojums (metaforiski):
"Šis jaunais izgudrojums ir kā mūsu zinātnes dievzirdziņš – ved mūs uz jaunām iespējām."
(Salīdzinājums ar kaut ko pārsteidzoši ātru, spēcīgu vai pārvarīgu.)
Vēsturiski/folklorā:
Latviešu eposā "Lāčplēsis" un citos varoņu stāstos dievzirdziņš bieži palīdz varonim veikt neiespējamus varoņdarbus. Tas simbolizē saikni starp cilvēku un dievišķo, kā arī dabas un brīnumainā vienotību.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.