dievvārdnieks
"Dievvārdnieks" ir reti lietots latviešu valodas vārds, kas apzīmē cilvēku, kas pārāk bieži vai nepiedienīgi lieto Dieva vārdu (īpaši lūgšanās, zvērēšanā vai ikdienas sarunā), tādējādi to nievājot vai izturoties necienīgi pret svēto.
Citiem vārdiem sakot, dievvārdnieks ir cilvēks, kurš pārlieku vieglprātīgi, bez godbijības vai pat zaimojoši lieto vārdus "Dievs", "Kungs" u.c., bieži vien kā ierasti, tukšus izsaukumus, lūgšanās vai pat lāstu daļu.
Piemēri lietojumam:
1. Tukšs lietojums sarunā:
"Viņš ir tāds dievvārdnieks — katrā teikumā iekļauj 'ak Dievs' vai 'pie velna', pat runājot par niekiem."
2. Nepiedienīga zvērēšana:
"Nezvēri dieva vārdu velti! Nevari būt dievvārdnieks, ja vēlies būt patiess kristietis."
3. Reliģiskā kontekstā (pārmācība):
"Desmit baušļos teikts: 'Nesaņem Dieva vārdu velti'. Dievvārdnieki to pārkāpj, dariet savu mēli šķīstu."
Sinonīmi (tuvas nozīmes):
- Dieva vārda zaimotājs
- Pārkāpējs (attiecībā uz trešo bausli)
- Zvērētājs (daļēji)
Vēsturiski vārds saistīts ar kristīgo morāli, īpaši ar trešo bausli ("Nesaņem Dieva vārdu velti"). Mūsdienās lietots reti, galvenokārt reliģiskos tekstos vai nopietnā morāles kritikā.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.