dievturība

Dievturība ir latviešu etniskā reliģija, kas balstās uz seno latviešu dievu un garu ticējumiem, dabas godāšanu un senajām tradīcijām. Tā ir mūsdienu atjaunota pagāniskā ticība, kas centās sistematizēt pirmskristīgās latviešu reliģijas pamatus.

Galvenās iezīmes:
- Uzsvars uz dabas cikliem, gadskārtu svētkiem (saulgrieži, vakarsvētki).
- Dievu panteons (Dievs, Māra, Laima, Ūsiņš u.c.).
- Ētikas pamatā – "darīt labu un godīgi dzīvot".
- Rituali notiek dabā (ozolu vai dievkalnos).

Piemēri lietojumā:
1. "Viņš pievērsās dievturībai, lai atrastu sakni ar senajiem latviešu ticējumiem."
2. "Dievturības svētkos Jāņos pulcējās pie senajiem pilskalniem."
3. "Dievturības principi akcentē harmoniju ar dabu un senču gudrību."

Dievturība kā reliģiski filozofiska kustība oficiāli dibināta 20. gs. 20.–30. gados (Ernests Brastiņš u.c.), bet mūsdienās turpina attīstīties kā daļa no latviešu garīgās identitātes.

Įrašas
Paaiškinimas	Dievturība ir latviešu etniskā reliģija, kas balstās uz seno latviešu dievu un garu ticējumiem, dabas godāšanu un senajām tradīcijām. Tā ir mūsdienu atjaunota pagāniskā ticība, kas centās sistematizēt pirmskristīgās latviešu reliģijas pamatus. Galvenās iezīmes: - Uzsvars uz dabas cikliem, gadskārtu svētkiem (saulgrieži, vakarsvētki). - Dievu panteons (Dievs, Māra, Laima, Ūsiņš u.c.). - Ētikas pamatā – "darīt labu un godīgi dzīvot". - Rituali notiek dabā (ozolu vai dievkalnos). Piemēri lietojumā: 1. "Viņš pievērsās dievturībai, lai atrastu sakni ar senajiem latviešu ticējumiem." 2. "Dievturības svētkos Jāņos pulcējās pie senajiem pilskalniem." 3. "Dievturības principi akcentē harmoniju ar dabu un senču gudrību." Dievturība kā reliģiski filozofiska kustība oficiāli dibināta 20. gs. 20.–30. gados (Ernests Brastiņš u.c.), bet mūsdienās turpina attīstīties kā daļa no latviešu garīgās identitātes.
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.