dievkociņš
"Dievkociņš" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē mazs, vienkāršs dieviņš, elfs, rūķis vai mītiska būtne — bieži vien saistīts ar folkloru, pasakām vai senām ticējumiem. Tas var attiekties uz mazu, parasti labvēlīgu, dabā mitošu garu vai mājās dzīvojošu būtni.
Piemēri lietojumā:
1. Folklora:
"Vecmāmiņa stāstīja, ka mežā dzīvo dievkociņi, kas palīdz apmaldījušies ceļiniekiem."
2. Pārnesenā nozīmē (par mazu, veiklu cilvēku):
"Pēterītis kā dievkociņš čabā pa māju un visu paspēj."
3. Mākslā/dailē:
"Tēlnieks izveidoja no koka smalku dievkociņu ar garu bārdu."
Vārds reti lietots mūsdienu sarunvalodā, bet saglabājies folklora, literatūrā un daiļradi aprakstošos tekstos.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.