dienvidslāvi
"Dienvidslāvi" ir vēsturisks termins, kas apzīmē dienvidu slāvu tautas un to apdzīvotās teritorijas Balkānu reģionā. Tas attiecas uz tautām, kas runā dienvidslāvu valodās un kopīgi vēsturiski un kultūras ziņā.
Galvenās nozīmes:
1. Etniskā un valodnieciskā grupa – tautas, kas pieder pie dienvidslāvu valodu grupas: serbi, horvāti, bosnieši, melnkalnieši, slovēņi, maķedonieši, bulgāri.
2. Vēsturisks politisks termins – lietots, lai apzīmētu valstis vai teritorijas, kurās dzīvo šīs tautas (piemēram, Dienvidslāvijas karaliste vai Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika).
Piemēri lietojumam:
1. Vēsturisks konteksts:
"20. gadsimta sākumā radās Dienvidslāvijas karaliste, kura apvienoja vairākas dienvidslāvu tautas."
2. Kultūras un valodu konteksts:
"Serbu, horvātu un bosniešu valodas ir dienvidslāvu valodu grupas daļa, tām ir līdzīgas gramatiskās struktūras."
3. Mūsdienu lietojums (parasti vēsturiski):
"Dienvidslāvijas sabrukums 1990. gados noveda pie vairāku neatkarīgu valstu izveides Balkānos."
Svarīgi: Mūsdienās termins "dienvidslāvi" galvenokārt lietots vēsturiskā vai etnolingvistiskā nozīmē, jo kopīga Dienvidslāvijas valsts vairs nepastāv. Katra no tautām tagad tiek uzskatīta par atsevišķu nāciju.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.