dīdītājs

"Dīdītājs" ir vārds, kas latviešu valodā apzīmē cilvēku, kas dīdī (čīkst, žēlojas, rūc, brēc) — parasti bērnu vai kādu, kas bieži sūdzas vai raud bez nozīmīga iemesla. Tas bieži lietots ar negatīvu nokrāsu, norādot uz kārdinājumu pārmērīgi sūdzēties vai izturēties kā bērns.

Piemēri:
1. "Nebūsi dīdītājs!" — vecāku vai pieaugušā uzmundrinājums bērnam, lai pārstātu raudāt par sīkumiem.
2. "Viņš ir īsts dīdītājs — vienmēr kaut kas viņam nepatīk." — par pieaugušu, kas pastāvīgi sūdzas.

Sinonīmi: čīkstētājs, žēlotājs, raudulis.
Lietojums: Gandrīz vienmēr sarunvalodā, bieži ar humoristisku vai nelabvēlīgu pieskaņu.

Įrašas
Paaiškinimas	"Dīdītājs" ir vārds, kas latviešu valodā apzīmē cilvēku, kas dīdī (čīkst, žēlojas, rūc, brēc) — parasti bērnu vai kādu, kas bieži sūdzas vai raud bez nozīmīga iemesla. Tas bieži lietots ar negatīvu nokrāsu, norādot uz kārdinājumu pārmērīgi sūdzēties vai izturēties kā bērns. Piemēri: 1. "Nebūsi dīdītājs!" — vecāku vai pieaugušā uzmundrinājums bērnam, lai pārstātu raudāt par sīkumiem. 2. "Viņš ir īsts dīdītājs — vienmēr kaut kas viņam nepatīk." — par pieaugušu, kas pastāvīgi sūdzas. Sinonīmi: čīkstētājs, žēlotājs, raudulis. Lietojums: Gandrīz vienmēr sarunvalodā, bieži ar humoristisku vai nelabvēlīgu pieskaņu.
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.