"Didaktisms" nozīmē mācīšanas vai morāla pamācības uzsvaru mākslas vai literatūras darbā, bieži uzskatāmi par pārāk tiešu, moralizējošu vai mākslinieciski neveiklu. Tas var izpausties kā autoram raksturīga tieksme "mācīt" lasītāju, nevis ļaut viņam pašam izdarīt secinājumus.
Piemēri:
1. Pasakas ar morālo – piemēram, Ezopa fabulas, kurās beigās tieši tiek pateikts, kāda dzīves mācība no tās jāizvelk (piemēram, "Lapsa un vīnogas").
2. Sovietu laiku bērnu literatūra – daudzos darbos varēja sastapt tiešus aicinājumus būt godīgiem, strādīt kopā, godāt partiju utt., nereti uzskatāmi par pārspīlētiem.
3. Reliģiskās grāmatas ar morāles stāstiem – kur stāsts ir pakārtots konkrētas reliģiskas vai ētiskā mācības ilustrēšanai.
4. Mūsdienu filmas vai seriāli, kur varoņu dialogs vai sižets nepārprotami "skaidro", kas ir pareizi un kas nepareizi, atņemot skatītāja iespēju patstāvīgi interpretēt.
Īsumā: Didaktisms ir mācīšanās uzsvaršana mākslas darbā, kas nereti padara to mazāk daiļradīgu un pārliecinošu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.