diakritisks
Diakritisks (no grieķu diakritikos — "atšķirīgs") ir lingvistisks termins, kas apzīmē papildu zīmi vai simbolu, kas tiek pievienots burtam, lai mainītu tā izrunu, nozīmi vai atšķirtu to no citiem līdzīgiem burtiem.
Īsumā: tās ir uzburtu zīmes (piemēram, svītriņas, punktiņi, mīkstinājuma zīmes u.c.), kas maina burta skaņu vai nozīmi.
Piemēri dažādās valodās:
1. Latviešu valodā:
- ā, ē, ī, ū – garumzīmes (norāda uz patskaņa garumu).
- č, ģ, ķ, ļ, ņ, š, ž – mīkstinājuma zīmes (maina līdzskanu skaņu).
- ņ vs. n – "ņ" ir mīkstināts (piemērs: kaņepe vs. kanepe).
2. Franču valodā:
- é (aigu) – piemērs: café.
- è (gravis) – piemērs: père.
- ç (sedila) – piemērs: français.
3. Vācu valodā:
- ä, ö, ü – umlauts (maina patskaņa skaņu), piemērs: Mädchen.
- ß (esets) – garš "s" skaņa, piemērs: Straße.
4. Spāņu valodā:
- ñ (tildė) – piemērs: niño (bērns).
- á, é, í, ó, ú – uzsvara zīmes, piemērs: teléfono.
Funkcijas:
- Norāda uz izrunas atšķirībām (garums, mīkstums, intonācija).
- Dažkārt maina vārda nozīmi (piemēram, franču ou (vai) vs. où (kur)).
- Palīdz atšķirt līdzīgus vārdus (latviešu kāzas vs. kazas).
Diakritiskās zīmes ir svarīgas valodas pareizrakstībā un izrunas precizitātei.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.