"Diakons" (latīņu: diaconus, no grieķu: διάκονος — "kalps", "palīgs") ir kristīgās baznīcas amatpersona, kas parasti veic palīgdienestu liturģijā, palīdz garīdzniekiem un nodarbojas ar labdarību.
Galvenās nozīmes:
1. Liturģiska loma: Palīdz garīdzniekam dievkalpojumā (piemēram, skaita lūgšanas, palīdz pie altāra).
2. Sociālā loma: Rūpējas par vajadzīgajiem (nabadzīgajiem, slimajiem).
3. Pirmā pakāpe hierarhijā daudzās baznīcās (pirms priestera).
Piemēri:
1. Vēsturisks: Svētais Stefans tiek uzskatīts par pirmo diakonu (Apustuļu darbi 6. nodaļā).
2. Romas katoļu baznīcā: Diakons var sludināt, kristīt, vadīt kāzas, bet neveikt eiharistiju.
3. Luterāņu baznīcā: Diakons bieži ir sieviete, kas nodarbojas ar sociālo darbu un palīdz draudzes dzīvē.
Īsumā: Diakons ir baznīcas kalps, kas apvieno liturģisko dienestu ar praktisku palīdzību draudzes locekļiem.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.