diakons

"Diakons" (latīņu: diaconus, no grieķu: διάκονος — "kalps", "palīgs") ir kristīgās baznīcas amatpersona, kas parasti veic palīgdienestu liturģijā, palīdz garīdzniekiem un nodarbojas ar labdarību.

Galvenās nozīmes:
1. Liturģiska loma: Palīdz garīdzniekam dievkalpojumā (piemēram, skaita lūgšanas, palīdz pie altāra).
2. Sociālā loma: Rūpējas par vajadzīgajiem (nabadzīgajiem, slimajiem).
3. Pirmā pakāpe hierarhijā daudzās baznīcās (pirms priestera).

Piemēri:
1. Vēsturisks: Svētais Stefans tiek uzskatīts par pirmo diakonu (Apustuļu darbi 6. nodaļā).
2. Romas katoļu baznīcā: Diakons var sludināt, kristīt, vadīt kāzas, bet neveikt eiharistiju.
3. Luterāņu baznīcā: Diakons bieži ir sieviete, kas nodarbojas ar sociālo darbu un palīdz draudzes dzīvē.

Īsumā: Diakons ir baznīcas kalps, kas apvieno liturģisko dienestu ar praktisku palīdzību draudzes locekļiem.

Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'diakons' reikšmę, galite ją pakeisti: REDAGUOTI BETA
Įrašas
Paaiškinimas

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.


© 2009 - 2026 www.vardnica.lv
Draugi: Skaičiuoklė TV Programa