"Devība" nozīme:
Tas ir lietvārds, kas apzīmē jaunas meitenes vai sievietes stāvokli pirms laulības — dzimumbriedumu sasniegusi sieviete, kas nav precējusies. Vārds cieši saistīts ar tradicionālu vai reliģisku kontekstu, kur tas uzsver jaunavas nevainību un tīrību.
Piemēri lietojumā:
1. Tradicionālā nozīme:
"Vecmāmiņa stāstīja, ka agrāk devība bija augsti vērtēta un aizsargāta."
2. Reliģiskā kontekstā (piemēram, kristietībā):
"Dažās baznīcās Marija tiek cienīta kā devības un Dieva mātes simbols."
3. Allegoriskā nozīme (dzejā, literatūrā):
"Dzejnieks salīdzināja rīta rasu ar zemes devību — svaigu un neaptraipītu."
Sinonīmi: jaunavība, nevainība, tīrība (kontekstā atkarībā).
Antonīmi: pieredzējība, laulāta sieviete (precējusies).
Piezīme: Mūsdienās vārds lietots retāk, biežāk literāros, vēsturiskos vai reliģiskos tekstos.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.