jaunavība
"Jaunavība" nozīme:
Tas ir abstrakts lietvārds, kas apzīmē jaunavas stāvokli vai kvalitāti — tas ir, meitenes vai sievietes, kura vēl nav piedzīvojusi dzimumsakarus. Vārds bieži tiek lietots ar alegorisku vai simbolisku nozīmi, kas attiecas uz tīrību, nevainību, svaigumu vai neaptraipītu stāvokli.
Piemēri lietojumā:
1. Burtiskā nozīme:
Viņa bija lepna par savu jaunavību, līdz apprecējās.
(Šeit vārds norāda uz fizisku stāvokli pirms laulības.)
2. Alegoriska/poētiska nozīme:
Daba atgriezās savā jaunavībā — pavasarī viss atkal ziedēja.
(Šajā kontekstā "jaunavība" simbolizē dabas svaigumu, tīrību un atdzimšanu.)
3. Reliģiskā kontekstā:
Jaunavība tradicionāli tiek uzskatīta par svētuma simbolu daudzās kultūrās.
(Šeit tas saistīts ar garīgo tīrību un nevainību.)
Sinonīmi:
- Nevainība
- Tīrība
- Jaunība (kontekstā)
- Virdzītība (retāk lietots, ar nokrāsu)
Piezīme:
Mūsdienu latviešu valodā vārds "jaunavība" literārajos vai formālos tekstos lietots biežāk nekā ikdienas sarunvalodā, kur parasti izmanto aprakstošus izteicienus (piemēram, "vēl nav bijusi ar vīrieti" vai "saglabājusi nevainību").
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.