demilitarizācija
Demilitarizācija nozīmē bruņotu spēku vai militāro objektu likvidēšanu vai samazināšanu noteiktā teritorijā, kā arī militārās struktūras pārveidošanu civilā vai mierīgā virzienā.
Galvenās nozīmes aspekti:
- Bruņojuma, karaspēka vai militāro bāzu atsavināšana.
- Militārās nozares pārveide miera laika ekonomikā.
- Teritorijas pasludināšana par bezmilitāru zonu.
Piemēri:
1. Vācija pēc Otrā pasaules kara – sabiedroto vara veica plašu demilitarizāciju, izjaukot militāro rūpniecību un samazinot bruņotās spējas.
2. Antarktīda – saskaņā ar Antarktikas līgumu (1959) kontinents ir demilitarizēta zona, kur aizliegta jebkāda militāra darbība.
3. Kosova – pēc 1999. gada konflikta daļa no miera procesa ietvēra bruņoto grupu demilitarizāciju un to pārveidi civilās struktūrās.
Demilitarizācija bieži ir miera līguma vai starptautiskās vienošanās daļa, lai novērstu jaunas konflikta izvēršanās.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.