dekadente
Dekadente (no franču valodas _décadent_) nozīme:
Īsi: Tas apzīmē pārmērību, morālu un estētisku sabrukumu, izsmalcinātību, kas robežojas ar izvirtību, bieži vien saistītu ar sabiedrības, kultūras vai indivīda norietu. Vārds nereti izsaka kritisku vai negatīvu novērtējumu.
Piemēri lietojumā:
1. Kultūras/estētikas kontekstā:
“19. gadsimta beigu dekadentā literatūra (piemēram, Oskara Vailda darbi) slavēja izsmalcinātību un aizraušanos ar skaistumu, bieži vārdu izvēlē un tēlos pārkāpjot tradicionālās morāles normas.”
2. Sabiedrības/morāles kontekstā:
“Vēsturnieki dažkārt apzīmē Romas impērijas pēdējos gadus kā dekadentu periodu — pārākuma izpausmes, korupcijas un garīga tukšuma laikmetu.”
3. Ikdienas lietojumā (bieži ar humoru vai pārspīlējumu):
“Pēc nedēļas nogales, kas pilna ar dārgu šampanieti un nakts dzīves klubiem, viņš jutās nedaudz dekadenti.”
“Šis šokolādes kūkas ar zelta lapinām recepte ir tieši tāda dekadenta kā izskatās.”
Sinonīmi: izvirtīgs, izlutināts, pārmērīgs, norietu piedzīvojošs, izsmalcināts (bieži ar negatīvu nokrāsu).
Antonīmi: vienkāršs, šķīsts, morāls, atturīgs, veselīgs.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.