"Debesmala" ir latviešu valodas lietvārds, kas apzīmē debess horizonta līniju, t.i., redzamās debess un zemes (vai ūdens) robežu. Tas ir poētisks vai literārs vārds, ko lieto, lai aprakstītu vietu, kur debess šķiet saskaroties ar zemi.
Īss skaidrojums:
Debesmala = debess robeža ar zemi/jūru.
Piemēri lietojumā:
1. Dzejā/rakstniecībā:
"Saulriets ziedēja debesmalā, krāsojot mākoņus sarkanumā."
"Tālumā, kur debesmala skāra jūru, parādījās buru laiva."
2. Aprakstos:
"No kalna virsotnes redzēja, kā debesmala izzuda miglā."
"Plāna zelta strīpa atzīmēja debesmalu pirms rītausmas."
Sinonīmi: horizonts, debessrobeža, redzenes robeža.
Piezīme: Vārds "debesmala" lietots arī kā simbols tālumam, sapņu robežai vai neaizsniedzamai tēlam (piemēram, "dzīvot debesmalā" — dzīvot nereālā, ideālā pasaulē).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.