"Debesloks" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē debesu malu vai mākoņu joslu pie horizonta. Tas bieži tiek lietots, lai aprakstītu ainavu, it īpaši saulrieta vai saullekta laikā, kad debesis pie horizonta ir krāsainas.
Piemēri:
1. Ainavas aprakstā:
"Saulrietā debesloks bija sarkans un zeltains, mirdzot pāri jūras viļņiem."
2. Dzejā vai literatūrā (metaforiski):
"Viņas sapņu debesloks sniedzās tālu, aiz visiem redzamajiem kalniem."
3. Ikdienas sarunā:
"Paskaties, kāds skaists debesloks šovakar – gluži kā ugunīgs jūras līcis!"
Vārds radies no divām sastāvdaļām: "debesis" (debesu) un "loks" (līkums, josla), tādējādi burtiski nozīmējot "debesu loks/josla". Tas ir gleznojošs, poetisks izteiciens, kas bieži sastopams latviešu dzejā un ainavu aprakstos.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.