dakts
"dakts" ir poētiska mēra pēda, kas sastāv no trim zilbēm: pirmā ilgā, pārējās divas īsās.
Tas ir viens no biežākajiem mēriem klasiskajā dzejā (piemēram, sengrieķu un latīņu), bet retāk sastopams latviešu dzejā.
Struktūra:
– – U U
(kur "–" ir ilgā zilbe, "U" ir īsā zilbe)
Piemēri no svešvalodām:
1. Latīņu valodā (Vergilijs):
"Ármă vĭrŭmquĕ cănō"
(pirmais vārds "Ármă" ir dakts: Ár- (ilgā), mă (īsā)).
2. Krievu valodā (Ņekrasovs, "Kurš Krievzemē dzīvo labi?"):
Dakts bieži lietots krievu episkajā dzejā.
Latviešu valodā dakts ir retāks, jo latviešu dzejā dominē trojka un četrtaktis, bet to var atrast eksperimentālā dzejā vai tulkojumos. Piemēram, mēģinājums atdarināt antīvos metrus.
Īsumā: Dakts ir trīszilbu pēda ar akcentu uz pirmo zilbi, kas rada ritmisku, enerģisku gaitu (piemēram, "skrējējs" varētu būt dakts, ja uzsvars ir uz pirmo zilbi).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.