dagerotipija
Dagerotipija ir pirmā praktiski izmantojamā fotogrāfijas metode, ko 1839. gadā prezentēja Luijs Žaks Mandē Dagērs. Tās būtība ir iegūt unikālu pozitīvu attēlu uz sudraba pārklāta vara plāksnes, bez iespējas to kopēt.
Galvenās iezīmes:
- Katrs attēls ir vienīgais oriģināls (nav negatīva).
- Attēls mainās atkarībā no skatīšanās leņķa (dažreiz izskatās kā pozitīvs, dažreiz kā negatīvs).
- Bija ārkārtīgi dārga un laikietilpīga metode.
Piemēri:
1. Portreti – 19. gadsimta vidus ievērojamu personu (rakstnieku, politiķu) attēli, kas izgatavoti dagerotipijas studijās.
2. Pilsētu skati – piemēram, agrīnās Parīzes, Ņujorkas vai Rīgas fotogrāfijas, kas fiksēja pilsētas ainavas 1840.–1850. gados.
3. Zinātniskais dokumentējums – izmantoja arheoloģijā, arhitektūras fiksēšanai un pat medicīnā (piemēram, ķirurģisko procedūru attēli).
Dagerotipija kalpoja tikai apmēram 20 gadus, līdz to aizstāja modernākas fotogrāfijas metodes, taču tā ir fotogrāfijas vēstures pamatakmens.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.