"Dabasbērns" nozīme:
Tas apzīmē cilvēku, kurš ir ļoti tuvs dabas dzīvesveidam, bieži dzīvo laukos vai mežos, pārzina dabas likumus un ir brīvprātīgi attālinājies no pilsētas civilizācijas. Vārds nereti nes arī romantisku/poētisku nokrāsu, uzsverot cilvēka harmoniju ar dabu.
Piemēri lietojumā:
1. Viņš pēc 20 gadiem birojā pārcēlās uz laukiem un kļuva par īstu dabasbērnu – audzē dārzu, staigā pa mežu un dzīvo bez steigas.
2. Raimonda intereses – zvaigžņu vērošana, pēdu meklēšana sniegā – atklāja viņā iedzimto dabasbērnu.
3. Tā kā viņa bērnību pavadīja pie ezera, viņa rakstos jūtamas dabasbērna vērtības un dziļa saikne ar dzīvniekiem.
Sinonīmi: dabas cilvēks, meža brālis/māsa (pēc konteksta), laucinieks (daļēji).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.