laucinieks
"Laucinieks" latviešu valodā nozīmē lauku iedzīvotājs, zemnieks, lauksaimnieks — cilvēks, kas dzīvo un strādā laukos, galvenokārt nodarbojoties ar lauksaimniecību.
Īss skaidrojums:
Vārds cēlies no vārda "lauks" (lauku platība, tīrums) ar piedēkli "-inieks", kas norāda uz personas piederību noteiktai vietai vai nodarbošanai. Vēsturiski tas bieži apzīmēja zemnieku, kas strādāja savā vai kāda cita zemē.
Piemēri lietojumā:
1. Vēsturiskā/lauku kontekstā:
"19. gadsimtā lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju bija laucinieki, kas audzēja rudzus un zirgus."
(Šeit "laucinieks" nozīmē zemnieku, kas nodarbojas ar lauksaimniecību.)
2. Mūsdienu lietojums (bieži ar nokrāsu):
"Viņš pēc darba Rīgā atgriežas savā mājā laukos — kļuvis par īstu laucinieku."
(Šajā teikumā vārds var izcelt vienkāršāku, dabu tuvu dzīvesveidu, reizēm ar humora vai sentimentalitātes nokrāsu.)
3. Folklora/dzejā:
"Laucinieks ar arklu staigā, vakara zvaigznes gaida."
(Dzejā vārds bieži lietots, lai radītu tēlu, kas sasaistīts ar dabu, tradīcijām un cienīgu strādnieku.)
Skaidrības labad:
Mūsdienās "laucinieks" var būt neitrāls apzīmējums lauku iedzīvotājam, bet reizēm tas tiek lietots arī ar vieglu novērtējumu (piemēram, kā pretstatu pilsētniekam). Vēsturiskajos avotos tas tieši atbilst "zemniekam".
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.